Piederu laimīgajiem, kuriem darbs ir arī aizraušanās. Bet aizrauties ar kaut ko varu, kamēr jūtu izaicinājumu. Rutīna nomāc un atņem iedvesmu. Kad kļūst tiešām garlaicīgi, pārņem īstas gājputna ilgas pēc kaut kā tāla, nezināma un ļoti, ļoti aizraujoša. Pieredze rāda, ka tādām sajūtām pretoties nav vērts.
Strādājot DIENAS ŽURNĀLOS, paldies Dievam, ne dienu vēl nav bijis jāgarlaikojas:). Ir ļoti daudz izaicinājumu un ārkārtīgi interesanti (un forši) cilvēki apkārt.
Vairāk par visu mīlu savus dēlus. Manas pilsētas ir Roma un Londona. Atpūšos pie jūras un kalnos. Mašīnā klausos ļoti skaļu mūziku. Man ir pāris draugu, ar kuriem ietu izlūkos. Un man nekad nav bijis jāšaubās, vai dzīve ir interesanta.

Egīls Zirnis, žurnāla "Playboy" galvenais redaktors

 Darbs žurnālā, kurš sāka iznākt vēl pirms manas nākšanas pasaulē, un iespēja tam šodien intervēt arī cilvēkus, kas ir vecāki par šā žurnāla dibinātāju Hjū Hefneru, — tas ir ceļojumam laika mašīnā līdzvērtīgs piedzīvojums. Lai kurā laika vai telpas punktā tu būtu, ar PLAYBOY tu esi tagadnē. Man grūti iedomāties cilvēku, kurš no šādas iespējas varētu atteikties. Es neatteicos, tāpēc esmu latviešu PLAYBOY pilots. Mana misija ir piedāvāt arī lasītājam vietu šajā laika pārbaudi izturējušajā laika mašīnā. Kamēr tu lasi PLAYBOY, tu esi nemirstīgs.

  Solvita Smiļģe, žurnāla "Dienas Ēdieni" gavenā redaktore

Lērums recepšu ir mums visapkārt. Nav nekā vienkāršāka – pāris klikšķu Google, un pretī iespējams saņemt visu, ko vēders kāro. Kāpēc šajā recepšu pārpilnībā un brīvajā pieejamībā vajadzīgs jauns žurnāls? Mana atbilde – internets ir bagāts, taču anonīms. Mūsu žurnālā ēdienus gatavo konkrēti cilvēki – pavāri, gardēži, veģetārieši, tie, kas skaita kalorijas. Turklāt Dienas Ēdieni nav tikai recepšu krājums.  Žurnālā atradīsit gan padomus galda kultūras jautājumos, gan padomus ikdienišķu produktu un virtuves piederumu izvēlē, gan vīnziņu ieteikumus labāko vīnu izvēlē no veikalu atlaižu plauktiem.

                             Kristīne Alberte, žurnāla “Citādā Pasaule” galvena redaktore

Katrs no mums grib ticēt, ka krītoša zvaigzne var piepildīt kvēlāko vēlēšanos. Arī es esmu stāvējusi zem zvaigžņotām debesīm, cerot, ka piepildīsies kāda no manām vēlmēm.
Par spīti tam, ka pasaule virzās uz priekšu un vai ik dienu uzzinām par jauniem atklājumiem, tā joprojām pārsteidzoša, brīnumaina un neizskaidrojama. Ilgošanās pēc neaizsniedzamā ir cilvēka dabā, tieši tāpat kā vēlme izzināt parādības un notikumus, ko neizprotam!
Žurnāls Citādā Pasaule ir apņēmības pilns sākt savu ceļojumu tur, otrā pusē, par kuras eksistenci mēs tikai nojaušam, bet kas vienmēr ir mums līdzās. Tas iespējams, gan lasot senus manuskriptus, gan uzklausot nesen dzimušas atziņas. Un mēs esam apņēmības pilni kopā ar domubiedriem iet šo ceļu.

Sanda Krasta

Pasaulē notiek tik daudz aizraujošu lietu! Protams, izsekot līdzi visām nav manos spēkos, bet es meklēju un arī atrodu veidus, kā tikt līdz cerētajam. Ja kaut ko gribēsi, pavisam noteikti arī dabūsi. Vien saproti - „ko", tici tam un ej uz mērķi. Tāpēc darbs žurnālā „Ilustrētā Junioriem" man ir lieliska iespēja paplašināt redzesloku, uzzināt to, kas iepriekš pat sapņos nerādījās, izprast un iepazīt pasauli. To arī novēlu mūsu lasītājiem - Latvijas jaunajai paaudzei, kas jau tagad veido mūsu valsts nākotni. Tiekamies žurnāla lappusēs un kļūstam par to, ko vēlamies!

Džina Briška
Žurnāla “Una” galvenā redaktore

Labu domāt un labu darīt, ticēt pozitīvajam un mīlēt sevi, lai mīlestībā varētu dalīties  –  tas ir manas dzīves vadmotīvs. Jo viss, kas labi domāts, baro mīlestību. Un esmu pārliecināta, ka cilvēka domām piemīt spēks piesaistīt noteiktus notikumus mūsu dzīvē, un ja mēs domāsim par pozitīvo, tad to arī piesaistīsim.

Sena ķīniešu gudrība vēsta, ka cilvēks, kurš jautā, varbūt ir muļķis uz piecām minūtēm, bet tas, kurš nejautā, tāds paliek vienmēr. Tāpēc neesmu baidījusies uzdot neskaitāmus jautājumus un, nesamierinoties uzreiz ar pirmo atbildi, turpinu meklēt īsto, sev pieņemamo un saprotamo. Jo vairāk uzzinu, jo vairāk apzinos, cik daudz noslēpumu un brīnumu ir visapkārt. Neļaujiet faktiem sevi maldināt - zinātne ir patiesa:)!

Mēs katrs esam bagāts ar to, ko esam piedzīvojuši, izjutuši, izraudājuši, izlīksmojuši... Un esam bagāti arī ar to, ko gadījies redzēt, dzirdēt, iepazīt dažādos klātienes un neklātienes ceļojumos – braucot uz tuvām un tālām zemēm, satiekoties ar dažādiem cilvēkiem un klausoties viņu dzīves pieredzē, skatot fotogrāfijas, filmas, lasot grāmatas. Veidot žurnālu “Ilustrētā Pasaules Vēsture” ir kā doties piedzīvojumiem bagātā neklātienes ceļojumā apkārt pasaulei, turklāt cauri dažādiem laikiem. Dodamies ceļojumā kopā? Čemodāns vai mugursoma nav jākrāmē un aviobiļetes nav jāpērk, ir tikai jāatver un jāsāk lasīt žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture”. Tiekamies piedzīvojumā!

Mūsu redakcijas darbā pats svarīgākais ir dot lasītājiem iespēju ne vien uzzināt daudz jauna par leģendārām personībām un notikumiem, bet arī ļaut cilvēkiem pašiem izdzīvot šos likteņus un pavērsienus. Man pašai sagādā prieku ieraudzīt jauno it kā sen zināmās lietās. Un man patīk cilvēki, kas prot stāstīt stāstus. Tas padara manu darbu par prieku – tādēļ mans mērķis ir, lai „Leģendas” būtu prieks lasītājam!

Esmu lasījusi daudz definīciju, kas formulē veselības jēdzienu. Visatbilstošākā man šķiet tā, kas saka – cilvēka veselība nenozīmē tikai slimību trūkumu. Es par veselu saucu tādu cilvēku, kurš, par spīti savām kaitēm, spēj kvalitatīvi, radoši un pilnasinīgi dzīvot, gūstot prieku un baudījumu no katras dienas.
Tieši humors ir labas veselības, tāpat kā labu attiecību stūrakmens. Viens kārtīgs smieklu terapijas kurss kopā ar draugiem organismā pavairo C vitamīnu, stiprina imūnsistēmu, paātrina sirdsdarbību, veicina laimes hormona izdalīšanos un samazina stresu. Vairums likstu taču dzīvē ceļas no stresa, bet stress – no humora trūkuma. Starp citu, esmu lasījusi stāstu par kādu vīru, kurš ar smiekliem lika atkāpties vēzim – viņš stundām ilgi skatījās Čārlija Čaplina filmas un smējās. Smiekli vienkārši izrādījās stiprāki!
 

Pēc daudziem intensīva darba gadiem laikrakstā “Diena”, kopš 2007. gada  nogales esmu “Mūsmājās”. “Dienas” skola palīdz izdzīvot un izrādās, ka žurnālu veidot arī var ar  prieku un azartu. No jauna būvēt ir vieglāk nekā remontēt, - bet “pastāvēs tas, kas pārvērtīsies” un tā tas arī šobrīd  notiek ar “Mūsmājām”.
“Pārmērīgs darbs notrulina personību,” un tāpēc īstā dzīve jāmeklē katram savās “mūsmājās” – kurinot kamīnu, pārbīdot mēbeles, gatavojot ēst, kopjot telpaugus, audzējot gurķus un tomātus. Arī pati to visu protu!

Dārzkopība man ir tuva jau kopš mazotnes, un pat apnicīgi garo biešu un kartupeļu vagu ravēšana patiku pret šo nozari nav spējusi iznīdēt.
Gan vidusskolā fakultatīvā kursa ietvaros apgūtās zināšanas par augu pavairošanu ar meristēmām, gan darbošanās ar sīpolpuķēm vasaru brīvlaikos Salaspils botāniskā dārza introdukcijas laboratorijā tikai vairoja manu interesi par augiem un dārziem. Vēlāk, studējot agronomiju, dažādos kursos apguvu papildu zināšanas gan par dārzu ierīkošanu, gan ziedu sakārtošanu.
Dārzam manā dzīvē ir ļoti nozīmīga vieta. Tajā var izmēģināt dažādus jaunus augus un šķirnes, izaudzēt dārzeņus ģimenei un nenoliedzami gūt pozitīvo lādiņu pēc garas un nogurdinošas darbdienas.
Dārzam bieži vien ir lielāka nozīme, nekā to apzināmies un spējam apjaust...

Būvniecība un remontdarbi, pa lielam ņemot, ir diezgan vienkārši darbi – galvenais ir pacietība un draudzība ar līmeņrādi. Bet rezultāts... Reti kurš cits mājas darbs spēj sniegt tikpat lielu gandarījumu kā svaigi izremontēta tīra istaba, kurā vēl jūtama krāsas smarža. Un gandarījums ir divkāršs, ja zinām, ka tas ir pašu paveikts, meistarus no malas pieaicinot tikai galējās nepieciešamības gadījumā. Manuprāt, “vienīgais un īstais” meistars ir katrā no mums, jo kurš gan vēl labāk saprot, ko mēs īsti vēlamies. Esmu atklājis “savu” meistaru un mēģināšu palīdzēt Jums atklāt “savējo”!

Roberts Griškevičs
Datorgrafikas un ražošanas nodaļas direktors

Roberts, pazīstams arī kā Robins, ir brīvdomātājs un mākslas/ mūzikas/ kino/ literatūras gardēdis. Viņš spēj atrast un salikt akcentus, kas ikvienam vākam liek iemirdzēties. Cieņā ir lietas ar vēsturi – vectēva boze, ādas soma, senas dziesmas...

Ārpus biroja Robins aizraujas ar dažādu piedzīvojumu meklēšanu, reizi pa reizei kopā ar dēliem kāpjot kalnos un atrodot nestandarta izpriecas tepat Latvijā.

Darba kolēģi mani uzskata “Par darba rūķi ar savdabīgu humora izjūtu” es pat diplomu šai sakarā esmu saņēmis!
Ar mani ir sarežģīti – esmu guvis grāmatvedības pārbaudījumu rūdījumu un gadiem ejot varu apstiprināt sensenu grāmatvežus raksturojošu pazīmi: “Grāmatveži ir kā čūskas – ja neuzkāpj - tad neiekodīs. Ar šņākšanu gan būs vienmēr jārēķinās”!
Protams, mēģinu neatpalikt no saviem darba kolēģiem izglītības druvās, jo daudz lasu (visbiežāk gan pasakas saviem bērniem), skatos televizoru (spiestā kārtā gan vairāk sanāk pieskaņoties Cartoon Network repertuāram), apmeklēju kultūras un sporta pasākumus (mani bērni ir ļoti kulturāli un tiek sportiskā garā audzināti), tāpat piedalos rokdarbu aktivitātēs (pagaidām gan kā novērotājs) un vispār - interesējos par visu labo un skaisto!
Visādi citādi (pat ja neņemam vērā visu iepriekš minēto) esmu lāga cilvēciņš!